Jānītim skolā uzdots iemācīties dzejolīti.
Jānīts aiziet mājās un dzird ka tētis saka:skolotāja muļķe, skolotāja muļķe. Jānīts iegaumē.
Vēlāk viņš dzird, ka mamma saka siļķe želejā, siļķe želejā. Jānīts atcerās.
Aiziet pie brāļa un dzird: es esmu supermens es esmu supermens un atcerās.
Un tad viņš iet pie savas māsas un dzird, ka viņa saka: oo beibe nedari tā, o beibe nedari tā, un iegaumē. Nākamajā dienā Jānis iet uz skolu un skaita dzejolīti.
Skolotāja muļķe sklojotāja muļķe.
Skolotāja jautā: kas es esmu?
Siļķe želejā, siļķe želejā.
Skolotāja jautā: un kas tad tu esi?
Es esmu supermens es esmu supermens.
Skolotāja: nu viss man pietiek, ejam pie direktores.
o beibe nadari tā, o beibe nederi tā.
| 
